Pjateckis to pavēstīja elektronikas koncerna «Samsung» Latvijas pārstāvniecības pasākumā, kur cita starpā stāstīja par Latvijā ražotajām aplikācijām, kas lietojamas ar «Samsung Smart TV» jeb viedo, internetam pieslēgto televizoru.

Prezentējot «Megogo» aplikāciju «Samsung» televizoriem, Pjateckis informēja, ka Latvijas reklāmdevējiem paveras iespēja izvietot savus reklāmas klipus pie «Megogo» filmām. Reklāmas cena ir pieci lati par 1000 unikālo skatījumu.

Visas portālā izvietotās filmas ir legāli iegūtas ar apmaksātām autortiesībām, un «Megogo» neesot nekā kopēja ar interneta resursiem, kuri piedāvā pirātisku vai neskaidras izcelsmes saturu.

Daudzas no «Megogo» filmām ir augstas izšķirtspējas (high definition/HD) kvalitātē, taču gan «Smart TV» aplikācija, gan «parastais» portāls ļauj pielāgot video kvalitāti interneta pieslēguma ātrumam. Biznesa portāls «Nozare.lv» novēroja, ka «Samsung TV mājā», kas bija Esplanādē uzstādīta stikla konstrukcija, bija iespēja skatīties «Megogo» portālā pieejamas filmas fragmentu vidējā HD kvalitātē, izmantojot mobilā interneta pieslēgumu.

Kā skaidroja Pjateckis, «Megogo», kuras galvenais birojs ir Ukrainā, darbojas 15 valstīs, kas savā laikā bijušas Padomju Savienības republikas un kur sastopama auditorija, kas saprot krievu valodu. Tomēr «Megogo», izvēršoties Baltijas valstīs, piedāvās portāla lietotāja saskarni vietējās valodās, kā arī subtitru un skaņas celiņa valodas izvēli.

«Megogo Baltics» vadītājs arī teica, ka kompānija cer sadarboties ar vietējiem satura ražotājiem. Piemēram, Latvijā «Megogo» ir bijušas sarunas ar komerctelevīziju «TV3» par iespējām ievietot pašmāju saturu «Megogo» portālā, kas radītu iespēju papildu reklāmas ieņēmumiem, kā arī iespēju ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem un Latvijas valsts piederīgajiem skatīties attiecīgās programmas.

«Samsung» rīkotajā prezentācijā tika stāstīts arī par dažām citām Latvijā ražotām aplikācijām, tostarp «draugiem.tv» rīku, kas ļauj skatīties televīzijas saturu un nomas video uz lielformāta HD ekrāna, «draugiem.lv» rīku, kas ļauj aplūkot bilžu un video krājumus, kā arī portāla «Kasjauns.lv» un žurnāla «Ir» ziņu aplikācijas.

Kā savā mājaslapā informē «Megogo», uzņēmuma video krājumos ir 3500 filmas un vairāki simti cita veida video materiālu. Aptuveni 95% no satura ir pieejami bez maksas.

www.tvnet.lv

Raitis Avots nomainīs līdzšinējo vadītāju Baibu Liepiņu, kas pēc 15 gadu darba nolēmusi pieņemt jaunus profesionālos izaicinājumus.

Margus Sameli, Aegis Media grupas izpilddirektors Baltijā: „Raitis Avots mūsu vadības grupai ir liels ieguvums, it sevišķi ņemot vērā ambiciozos grupas plānus saistībā ar jaunu produktu attīstīšanu tirgū un klientu servisa pilnveidošanu. Esmu pārliecināts, ka Raita pieredze un zināšanas biznesa attīstīšanā un klientu vēlmju identificēšanā, kā arī izpratne par jaunām biznesa attīstības metodēm, modernām tehnoloģijām un eksportu ļaus CARAT kļūt par vēl spēcīgāku uzņēmumu.”

Jaunajam CARAT vadītājam ir gandrīz divdesmit gadu pieredze pārdošanā, mārketingā, eksportā un klientu attiecību veidošanā, ieņemot vadošus amatus dažādos lielos uzņēmumos – SEB Banka Latvia, Latvijas pasts, Spilva, SCA Hygiene Products.  R.Avotam ir pieredze ar plaša patēriņa produkcijas segmentu, strādājot ar tādiem zīmoliem, kā Colgate, Palmolive, Ajax, Libero, Libresse, Zewa, Edet, Spilva.

Raitis Avots, CARAT Latvijā vadītājs: „Šo gadu laikā esmu uzkrājis ievērojamu pieredzi vietēju un starptautisku zīmolu attīstīšanā un darbā ar klientiem, izstrādājot jaunus produktus un servisus. Vienas no lielākās mediju aģentūras vadīšana man būs jauna pieredze un vēl līdz šim nebijis izaicinājums profesionālajiem sasniegumiem. Kā vienu no svarīgākajiem sākotnējiem uzdevumiem aģentūrā uzskatu sadarbības stiprināšanu ar esošajiem klientiem, piedalīšanos grupas jaunu produktu un pakalpojumu izstrādē un to ieviešanā Latvijā, piesaistot jaunus klientus.”

CARAT ir neatkarīga mediju aģentūra, kas Latvijā sākusi darboties 1997.gadā. Starp tās nozīmīgākajiem klientiem un zīmoliem Latvijā var minēt General Motors, Nokia, Ferrero, Beiersdorf, SCA Hygiene Products, Philips, Mango, adidas, Osram, BIGBANK, Reebok un citus.

Aegis Media grupa ir viena no pasaules vadošajām mārketinga komunikāciju grupām, kuras ietvaros pakalpojumus sniedz mediju aģentūras Carat un Vizeum, vides risinājumu aģentūra Posterscope, radošā aģentūra Isobar un digitālā mārketinga aģentūra iProspect. Aegis Grupa palīdz klientiem komunicēt un veidot attiecības ar patērētājiem par saviem produktiem un zīmoliem. Aegis Grupas akcijas tiek kotētas Londonas Fondu biržā (AEGS.L).

Informāciju sniedza:

Margus Sameli, Aegis Media grupas izpilddirektors Baltijā

Vairāk informācijai: 29336923 (Inese)

Pētījumā, ko veica uzņēmumi ”Pretarget” un “ComScore”, deviņu mēnešu garumā tika analizētas vairāk kā 260 miljoni interneta lietotāju darbības pēc tam, kad tie sastapušies ar 18 dažādu reklāmas devēju izvietotajiem baneriem. Pētījuma ietvaros tika analizētas lietotāju darbības no mirkļa, kad viņi sāka aizpildīt tiešsaistes anketu, līdz reālai reklamētās programmatūras lejupielādei.

Datu analīzē saistības noteikšanai tika izmantots Pīrsona korelācijas koeficients. Koeficients 0 parāda, ka starp darbībām saistības nav vispār, savukārt koeficients 1 norāda uz visstiprāko iespējamo saistību starp darbībām.

Kā atklāja pētījums, viszemākā saistība, ar Pīrsona korelācijas koeficientu 0,1, bija tieši starp veiktajiem klikšķiem un reālo iesaisti produkta lejupielādē.

Savukārt pētījumā atklātā ciešākā saite, ar korelācijas koeficientu 0,49, tika iegūta, kad kursors tika pārvirzīts banerim pāri vai uz mirkli atstāts uz tā („ad hover/interaction”) un pēc tam produkts lejupielādēts.

Nedaudz zemāks, taču joprojām pietiekoši labs rezultāts tika iegūts starp pilnu banera atskaņošanu, ja skatītāja ekrānā redzami vismaz 60% banera („viewable impression”) un lejupielādi – 0,35.

Savukārt visu kopējo skatījumu reizēm korelācija ar lejupielādi bijusi vien 0,17.

”Pretarget” ģenerāldirektors Kīts Paipers (Keith Pieper) uzsver, ka svarīgākais, kas no šī pētījuma secināms, ir tas, ka ”hover time” un ”viewable impression” ir daudzkārt nozīmīgāki rādītāji kā CTR.

“ComScore” viceprezidents Kirbijs Vinfīlds (Kirby Winfield) pauda viedokli, ka šis pētījums, iespējams, liks reklāmu veidotājiem aizdomāties par reklāmā izmantotajām metodēm. Gandarījumu viņam rada fakts, ka veiktais pētījums pierāda – metodes, kuras agrāk netika uzskatītas par efektīvām, patiesībā tādas ir.

*CTR aprēķina izdalot reizes, cik baneris ir noklikšķināts, pret banera aplūkotajām reizēm. Piemēram, ja mājaslapa ir apskatīta 100 reizes, un baneris noklikšķināts tikai 1 reizi, tad CTR ir 1%.

www.7guru.lv

Kā zināms, “Facebook” pavisam nesen iegādājies “Instagram” par 1 miljardu ASV dolāru. Jocīgākais šajā stāstā var likties tas, ka “Instagram” ienākumi nesniedzas pat 1 dolāra apmērā. Loģiski rodas jautājums – kādēļ? Marks Cukenbergs  (Mark Zukenberg) atklāja, ka tas darīts ar mērķi, lai piedāvātu iespējami labāko bilžu koplietošanas servisu “Facebook” lietotājiem.

Maz šaubu gan ir par faktu, ka pamatā darījuma mērķis bijis turpināt ap “Facebook” apvīt iespējami daudz citus popularitāti guvušus interneta servisus. Šāda sociālo tīklu pārpirkšanas tendence vērojama aizvien biežāk, turklāt arī darījumu summas nestāv uz vietas.

Piedāvājam atskatu uz skaļākajiem sociālo mediju pārpirkšanas darījumiem.

•    “Yahoo” 2005. gada martā par 35 miljoniem ASV dolāru iegādājās foto glabāšanas servisu “Flickr”. Sākums šai sadarbībai bija ļoti veiksmīgs, jo lietotājus piesaistīja tas, cik viegli bildes varēja sūtīt un rādīt citiem interneta lietotājiem. Tomēr, sociālo tīklu “Myspace” un “Facebook” izaugsme apstādināja “Flickr” veiksmes gājienu. Lai nu kā, šobrīd “Flickr” tomēr ir viens no retajiem ienesīgajiem “Yahoo” servisiem.

•    2005. gada maijā “Google” iegādājās servisu “Dodgeball”. Šis mobilais serviss gan bija tam laikam vēl nedaudz par nepraktisku, jo ar tā palīdzību varēja norādīt savu atrašanās vietu… ja bija pieejams internets. “Google” ar “Dodgeball” lielus plānus nesaistīja un izveidoja savu servisu – “Google Latitude”. Rezultātā, “Dodgeball” idejas autors Deniss Kraulijs pameta “Google” un 2009. gadā izveidoja jau daudz populārāko un visiem zināmo “FourSquare” servisu.

•   2005. gada jūlijā par 580 miljoniem ASV dolāru “News Corporation” iegādājās “Myspace”. Sākotnēji “News Corporation” (NC) bija iecerējis šo kā ģeniālu gājienu, jo “Myspace” tajā laikā bija neapšaubāmi lielākais sociālais tīkls pasaulē. Taču, investīciju un uzlabojumu trūkums, kā arī “Facebook” izaugšana ārpus koledžu robežām, nogremdēja “Myspace”. Rezultātā NC 2011. gadā pārdeva “Myspace” privātai kompānijai, ciešot ievērojamus zaudējumus.

•    “Yahoo” iegādājās grāmatzīmju servisu “Delicious” 2005. gada decembrī (baumo, ka aptuvenā darījuma summa bijusi 20 miljoni). Sākotnēji ideja izskatījās daudzsološa – savienot lietotāju saglabātās (bookmarked) un atzīmētās (tagged) saites. Tomēr, šis serviss tā arī nekad nesasniedza lielas lietotāju masas un 2010. gadā tika pārdots “YouTube” veidotājiem.

•    2006. gada novembrī “Google” iegādājās “YouTube” par 1,6 miljardiem dolāru, vēlāk likvidējot pašu veidoto “Google Video”, kuram tā arī neizdevās apsteigt “YouTube”. Šobrīd “Google” neatklāj to, vai “YouTube” ir ienesīgs vai nav, taču serviss ir neapšaubāms līderis savā sfērā.

•    “AOL” par 850 miljoniem 2008. gada martā pārpirka Britu sociālo tīklu tīņiem – “Bebo”. Ja iesākumā šis izskatījās pēc laba darījuma, tad šobrīd izskatās pēc ļoti muļķīga. Kāpēc? Jo izaugot “Bebo” auditorijai, tā pievērsās “Facebook”. 2010. gadā serviss tika pārdots privātai kompānijai par 85 reizes mazāku summu.

•    “Facebook” iegādājās “Friendfeed” 2009. gada augustā par 50 miljoniem ASV dolāru. Sākumā “Friendfeed” izskatījās kā spēcīgs konkurents “Twitter” un dažas “Friendfeed” opcijas tika iekļautas “Facebook” timeline. Būtiskākais “Facebook” ieguvums no darījuma gan bija talantīgie servisa veidotāji, kuri tika piesaistīti “Facebook”.

•    “Nokia” iegādājās sociālo ceļošanas tīklu “Dopplr” 2009. gada decembrī par 20 miljoniem. Šis solis gan izrādījās ne pārāk gudrs, tomēr “Nokia” centās cīnīties pret “Apple” un “Android” telefonu platformām. “Dopplr” tā arī neieguva atsaucību lietotāju vidū un kopš darījuma ar “Nokia”, tā lietotāju skaits samazinājās.

•    “Microsoft” pārpirka “Skype” par 8,5 miljardiem dolāru 2011. gada maijā. “Skype” tika pārpirkts no “eBay”, kurš to nesekmīgi centās izmantot savās izsolēs. Lai gan “Skype” joprojām veicas salīdzinoši labi, summa ir pārāk milzīga lai “Microsoft” to atpelnītu tuvākajos gadu desmitos.

•    “Facebook” pārpirka atrašanās vietu servisu “Gowalla” par 3 miljoniem 2011. gada decembrī. “Facebook” jau tad bija savs atzīmēšanās serviss, un neilgi pēc tam servisu slēdza. Jau atkal, “Facebook” vēlējās tikt pie servisa komandas, nevis pie paša servisa.

•   Šī gada martā “Tvitter” par nezināmu summu iegādājās blogošanas saiti “Posterous”. Abi servisi darbojas atsevišķi, bez tiešas sadarbības. Tvitera ieguvums – plašāka vieta, kur pārdot reklāmas laukumus.

•    “Zynga” pārpirka citu sociālo tīklu spēļu kompāniju “OMGPOP” ar aplikāciju ”Draw Something” par 200 miljoniem šī gada martā. Rezultātā “Draw Something” lietotāju skaits pēkšņi samazinājās.

•    Un galu galā – “Facebook” gājiens ar “Instagram” iegādi par 1 miljardu dolāru. Ņemot vērā citus “Facebook” piesaistītos un izveidotos servisus, šis gājiens nākotnē var atmaksāties. Šobrīd “Instagram” jau ir pieejams ne tikai “iPhone”, bet arī “Android” lietotājiem.

Vērtējot visus notikumus, kā lielākie zaudētāji viennozīmīgi vērtējami “Yahoo”, “Nokia” un “AOL”. “Twitter” un “Facebook” darījumi vēl var izvērsties dažādi, taču pastāv liela iespējamība, ka tie būs veiksmīgi.

www.7guru.lv

NEPLP otrdien pabeigusi darbu pie koncepcijas, kas ietver trīs iespējamos variantus turpmākai Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbībai, un par labāko uzskata tieši apvienošanās variantu. Koncepcija tiks nodota Kultūras ministrijai, kas to virzīs izskatīšanai valdībā.

Patlaban Latvijas Radio un Latvijas Televīzija darbojas kā atsevišķi uzņēmumi, tie arī atrodas atšķirīgās vietās. NEPLP priekšsēdis Ainārs Dimants jau iepriekš norādīja, ka labāk, lai Latvijā ir viens spēcīgs medijs nekā divi vāji.

«Konkurence gan elektronisko mediju tirgū, gan vispār piedāvājumā līdz ar tehnoloģiju attīstību tikai palielinās. Tad ir jautājums, vai, ņemot vērā šos apstākļus, kā arī to, ka notiek mediju konverģence, sabiedriskais medijs nebūs konkurētspējīgāks kā vienots veselums ar savu iekšējo sinerģiju? Ir dažādi modeļi, kā to var iekšēji būvēt, bet tas ir tomēr vienots medijs,» ideju par apvienošanu aizstāvēja Dimants.

Izskatīti trīs modeļi

Darba grupa, kas izstrādā vienotā sabiedriskā medija koncepcijas jauno redakciju, vienojās virzīt trīs modeļus.

Pirmais modelis paredzēja saglabāt divas atsevišķas institūcijas – Latvijas Televīziju (LTV) un Latvijas Radio, bet tiktu veidota vēl trešā, kas bāzētos uz multimediju platformu. Otrs modelis paredzēja veidot jaunu, vienotu sabiedrisko mediju, kas darbotos ar vienotu redakcionālo sistēmu. Trešais modelis paredzēja veidot apvienotu ziņu dienestu, bet pārējo saturu iepirkt no neatkarīgajiem producentiem.

NEPLP locekle Cālīte-Dulevska stāstīja, ka NEPLP šodien izvēlējās otro modeli, tomēr vispirms tiks īstenots pirmais modelis.

«Tas ir pakāpeniski īstenojams projekts, jo mums nav tādu finanšu, lai momentā ķertos klāt visa projekta realizēšanai,» sacīja NEPLP locekle. Viņa arī atzina, ka projekta īstenošanas gaitā netiks izmantoti trešajā modelī piedāvātie risinājumi.

Jau ziņots, ka Latvijas Radio atbalsta pirmo modeli, norādot, ka tas neprasītu nekādus lielos ieguldījumu, uzlabotu arī satura kvalitāti, nodrošinot viedokļu daudzveidību, nodrošinātu darbības caurredzamību un sabiedrības līdzdalību pārvaldē. Patlaban gan ir juridiski šķēršļi, kas Latvijas Radio un LTV kā diviem valsts uzņēmumiem traucē sadarboties un apmainīties ar produkciju. Radio ierosina izveidot jaunu «cepuri» – Sabiedrisko mediju padomi, kas pārvalda abus medijus un vienlaikus veido juridisko ietvaru, lai tie varētu strādāt kopā.

Savukārt LTV norādīja, ka vienotajam sabiedriskajam medijam jābūt ar stingri aizsargātu mediju redakcionālo neatkarību.

Pērn oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta iepriekšējās NEPLP laikā izstrādātā koncepcija par jaunā Latvijas sabiedriskā medija izveidi. Šogad stājoties amatā jaunajiem NEPLP locekļiem, tika nolemts izstrādāt jaunu koncepcijas redakciju.

Tika izveidota ekspertu grupa, kurā piedalās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne, Vidzemes augstskolas lektors Jānis Juzefovičs, LTV žurnālists Arnis Krauze, «Politika.lv» producente Ilze Straustiņa un Kultūras ministrijas Informatīvās vides integrācijas nodaļas vadītājs Andris Mellakauls. Sākotnēji tajā piedalījās arī Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons, taču viņš no dalības tajā atteicās, uzskatot izstrādes procesu par ačgārnu.

Vēlāk koncepcijas izstrādē tika iesaistīti arī «otrā loka» eksperti, kuru vidū ir arī abu raidorganizāciju vadītāji un tehniskie direktori.

www.nozare.lv

Kā savā blogā paziņoja “Foursquare” – pilsētu konkursā “4sqCities” piedalījušās aktīvu lietotāju kopienas no vairāk nekā 50 valstīm.

Vairāku nedēļu garumā, kopīgiem aktīvo “Foursquare” lietotāju, sociālo platformu viedokļu līderu un blogeru spēkiem, ar mediju un tūrisma ekspertu atbalstu Rīga ir pierādījusi savu savdabību un pievilcību kā ceļojuma galamērķis arī foursquare lietotājiem. Kā norāda foursquare – tieši Eiropā bija visspraigākā sacensība, tādēļ Latvijas sociālo platformu aktīvistu sniegums vērtējams kā sevišķi sekmīgs.

Līdztekus Rīgai, “Foursquare” atzinību guvušas Boloņa (Bologna), Itālijā, Ģente (Ghent), Beļģijā, Gimāresa (Guimaraes), Portugālē un Vīne (Vienna), Austrijā. Virtuālās piespraudes konkursu ieguvušajām pilsētām tiks izstrādātas un to publiskošanu foursquare plāno maija mēneša laikā.

“Foursquare” ir pasaulē un Latvijā aktīvi augoša sociālā platforma, kas pārstāv tā saukto “uz lietotāja atrašanās vietu balstīto” (location based) sociālo saziņas kanālu atzaru un, līdzīgi kā “draugiem.lv”, “Facebook.com” un tviteris ļauj sazināties ar draugiem un paziņām. Pašlaik “Foursquare” apvieno vairāk nekā 15 miljonus aktīvu lietotāju, vairāk nekā 750 tūkstošus reģistrētu uzņēmējdarbības un viesmīlības uzņēmumus un to filiāles.

Latvijā, pēc aptuvenām aplēsēm ir ap 10 tūkstoši sociālās platformas “Foursquare” lietotāju.

www.7guru.lv

Jaunais “ArteTV” kanāls būs latviešu kultūras kanāls, kas pārsvarā orientēsies uz Latvijā, arī Lietuvā un Igaunijā, veidoto saturu.

Sākotnēji jaunajā “ArteTV” kanālā būs redzams ar dabu saistīts saturs un viens rīta raidījums “Veselības vingrošana”, kā arī reizi mēnesī raidījums par ekstrēmo sportu, intervijas ar mūziķiem, improvizācijas teātris. Saturs tiks regulāri papildināts.

Latvijas kabeļu tīkliem jauno HD kanālu “ArteTV” būs tiesības translēt savos tīklos bez maksas un arī retranslēt uz citiem tīkliem bez maksas, ja tie nodrošinās televīzijas kanāla pieejamību saviem klientiem lētākajā maksas kanālu paketē un neprasīs papildu maksu par “ArteTV” kanāla translēšanu no klientiem. Šāda pieeja ir izvēlēta, lai veicinātu HD formāta aktīvāku izplatību.

“ArteTV” kanāla projekts ir atvērts tāpēc, lai saturs kļūtu interesantāks, satura veidošanā tiek aicināti piedalīties skatītāji, mūziķi, dokumentālo filmu, īsfilmu, mākslas filmu autori, iesūtot savus video klipus HD formātā “info@artetv.lv”.

www.7guru.lv

Aegis galva intervijā:

Pateicoties digitalizācijas pieaugumam reklāmas tirgū, ir augusi uzticība šai reklāmas jomai. Tāpat ir palielinājusies reklāmas tirgus globalizācijas pakāpe.

Klienta General Motors iegūšana šī gada janvārī ir paaugstinājusi darījumu līmeni ar globālajiem un starptautiskajiem reklāmdevējiem.

Aegis turpinās iesākto mērķi virzīties uz Ziemeļamerikas potenciālajiem tirgiem, kā arī uz citu straujāk kā Rietumeiropa augošiem reģionu tirgiem, novērtējot šo reģionu iespējas digitālajā, sociālajā un mobilajā jomā.

Aegis galva stāsta, ka sociālo jomu saredz kā tādu, par kuru klientu interese tikai pieaug.

Balmans optimistiski lūkojas uz Aegis darbību 2013. gadā, minot, ka Carat prognozēta adspread globālā izaugsme 5.8% apmērā, bet 2012. gada prognozes ir pieaugums 6% apmērā.

Intervijas video var aplūkot: http://www.bloomberg.com/video/88393310/

http://www.mediaweek.co.uk

Tādējādi laikrakstu reklāmas ieņēmumu apjoms samazinās jau sesto gadu pēc kārtas.

Laikrakstu drukāto izdevumu reklāmas ieņēmumi 2011.gadā samazinājušies par 9,2% – līdz 20,69 miljardiem dolāru (11,2 miljardiem latu).

Tikmēr laikrakstu interneta versiju reklāmas ieņēmumi palielinājās par 6,8%, sasniedzot 3,25 miljardus dolāru (1,7 miljardus latu).

ASV drukātos izdevumus negatīvi ietekmē gan reklāmas apjoma kritums, gan arī tirāžas samazināšanās un lasītāju novēršanās no drukātās preses, pārejot uz bezmaksas interneta ziņu vietnēm.

Cenšoties palielināt ieņēmumus, daļa laikrakstu jau sākusi prasīt samaksu par piekļuvi saturam savā interneta vietnē.

www.7guru.lv

Kanāls tiks iekļauts sociālā tīkla “Draugiem.lv” interneta televīzijas programmu klāstā. Līdz šim “Chaula TV” jau ilgāku laiku internetā darbojās testa režīmā.

Kā ziņots, kanāla veidošana maksā 2000 latu mēnesī, kas esot daudz lētāk nekā parastās televīzijas infrastruktūras izmaksas.

“Chaula.tv” iecerēta kā jauna, interaktīva televīzija, kuras saturu iespējams radīt pašiem jauniešiem, piesakot raidījumu tēmas un veidojot sižetus. Viens no “Chaula.tv” mērķiem ir veicināt jauniešu izglītību komunikācijā un mediju jomā.

“Chaula.tv” ir televīzijas sistēmu firmas SIA “Veset” un datu centra “DEAC” kopējs projekts, kur katram uzņēmumam pieder 50%.

www.7guru.lv